Drosmīgs Lietuvas sadales tīkla solis ieved Baltijas valstu iepirkumus jaunā laikmetā
Lietuvas sadales tīkls ESO ir spēris drosmīgu soli, pirmo reizi Baltijas valstīs valsts iepirkumā ieviešot skaidru ilgtspējas kritēriju. Tā ir pārmaiņa, ko industrijas ir jau sen gaidījušas un kurai ir potenciāls veidot visa reģiona tirgu.
“Jau gadiem ir runāts par to, ka iepirkumos līdzās cenai būtu jāņem vērā arī ilgtspēja, bet līdz reālām darbībām nenonāca. Lietuvieši ir pirmie Baltijā, kas to ir īstenojuši realitātē,” saka Prysmian Baltijas pārdošanas direktors Tarvo Lepiks (Tarvo Leppik). Viņš uzskata, ka tas ir skaidrs signāls tirgum, ka prasības publiskajiem iepirkumiem ir mainījušās.
Spēja novērtēt produkta dzīvesciklu un ietekmi uz vidi
ESO valsts iepirkuma noteikumos bija noteikts, ka 80% no lēmuma balstās uz cenas un 20% – uz ilgtspējas kritērijiem, no kuriem centrālais cita starpā bija CO₂ pēdas nospiedums jeb EPD (Environmental Product Declaration). Tas nozīmē, ka ražotājam jāspēj novērtēt sava produkta dzīvescikls un ietekme uz vidi. Turklāt iepirkumā tika pievērsta uzmanība izmantojamo materiālu izcelsmei, pārstrādei un iepakojumiem. Piemēram, bija svarīgi, ka iepakojumi ir no sertificēta materiāla un vai taru var reāli nodot un pārstrādāt.
“Kabeļiem vienmēr ir iepakojums un tara, bet ir jautājums, kas ar to notiek tālāk,” skaidro Prysmian Baltijas būvniecības jomas ražošanas vadītājs Raigo Viltrops (Raigo Viltrop). “Eiropas Savienība ražotājam ir pienākums pieņemt atpakaļ savu taru, bet ja prece tiek atvesta no otra pasaules gala un iepakojums paliek šeit, tad tie kļūst par vietējiem atkritumiem. Mēs vienmēr pieņemam atpakaļ savus koka cilindrus un izmantojam tos atkārtoti. Tā ir daļa no atbildīgas uzņēmējdarbības un ir skaidri saprotams – ja cilindri tiek izmantoti atkārtoti, tad daļa meža netiek nocirsta.”
T. Lepiks stāsta, ka sākotnēji pastāvēja bažas, ka vides prasības iekļaušana iepirkumā paaugstinās cenas, bet prakse rāda pretējo. “Konkurence nekur nav pazudusi. Tiem, kuri līdz šim ir bijuši lēti, tagad vienkārši ir vēl vairāk jāpiepūlas un līdzās cenai jābūt sakārtotiem arī pārējiem kritērijiem. Rietumeiropā šādi modeļi tiek izmantoti jau gadiem un tādēļ cenas nav cēlušās,” viņš min piemēru. “Cerams, ka tas iedrošinās arī citus valsts uzņēmumus. Eiropā esam redzējuši iepirkumus arī ar 60/40 sadalījumu, kad videi tiek pievērsta vēl lielāka uzmanība. Un nekas slikts nav noticis, jo tirgū joprojām ir pietiekami daudz piedāvātāju. Jautājums drīzāk ir par drosmi spert šo soli.”
Pēdējos gados Lietuva ilgtspējas jautājumos ir bijusi progresīvākā starp Baltijas valstīm.
Ceļmalas ir tīras, bet pagalmi – ne tik zaļi
R. Viltrops uzskata, ka no ārpuses Igaunija šķiet zaļi domājoša. Piemēram, mūsu ceļmalas ir tīras, bet diemžēl pagalmā viss nav tik zaļš un attīstība ir bijusi nevienmērīga.
Šo pašu nostāju apstiprina arī Siemens un partneru 2025. gadā veiktā uzņēmējdarbības ekosistēmas pētījuma rezultāti, saskaņā ar kuriem Igaunijas radītā vide un rūpniecība virzās ilgtspējas, digitalizācijas un aprites ekonomikas virzienā, bet attīstība nenotiek vienmērīgā tempā. Šī pētījuma mērķis bija kartēt Igaunijas rūpniecības un infrastruktūras sektora ilgtspējīgās attīstības virzienus un uzņēmējdarbības iespējas līdz 2035. gadam. Pētījuma pamatā bija 45 daļēji strukturētas intervijas ar lielo, vidējo un mazo uzņēmumu, akadēmisko iestāžu, publiskā sektora un profesionālo apvienību pārstāvjiem.
“Pētījums labi atspoguļoja to, ko mēs redzam ikdienā,” pauž R. Viltrops. “Uzņēmumi ir gatavi un virzās uz priekšu, bet publiskais sektors ne vienmēr tiek līdzi šim tempam. Ir izvirzīti mērķi, bet to īstenošanai ir nepieciešama lielāka pārmantojamība. Lielie starptautiskie uzņēmumi un it īpaši biržas uzņēmumi ir pieraduši katru gadu mērīt savu ietekmi uz vidi un noteikt mērķus. Mums tas nav nekas jauns. Mēs sistēmiski virzāmies oglekļneitralitātes virzienā un mērķu sasniegšana notiek saskaņā ar plānu. Jautājums, kā lai publiskais sektors un citi uzņēmumi virzās uz priekšu tādā pašā tempā.”
Noturīga virzība pretī zaļākai ražošanai
Prysmian ir pastāvīgi spēris soļus zaļākas ražošanas virzienā. Keilas ražotnē dīzeļa pacēlājus nomaina elektriskie pacēlāji, viss apgaismojums ir energoefektīvs LED risinājums, kā arī tiek gudri pārvaldīta apkure un elektroenerģijas patēriņš, maksimāli izmantojot ražošanas procesos radīto siltumu. Turklāt jau gadiem uzņēmums izmanto enerģiju, kas nāk no oglekļneitrāliem avotiem. Pastāvīgi tiek optimizēti ražošanas procesi, lai mazinātu gan enerģijas patēriņu, gan ietekmi uz vidi.
“Ilgtspēja nozīmē ikdienas lēmumu – kā mēs ražojam, ko izmantojam un ko atstājam aiz sevis,” saka R. Viltrops. “Gan ESO spertais solis, gan tirgus tendences plašākā mēroga liecina, ka pārmaiņas ir sākušās, bet ne visi kustās vienā ātrumā. Vissvarīgāk ir spert pirmo soli – kad tas ir izdarīts, tad pārējie sekos. Mēs jau gadiem nodarbojamies ar ilgtspējas jautājumiem un varam iedrošināt – vairāk var iegūt, nekā zaudēt.”
Raksts tika publicēts ehitusuudised.ee.