Prysmian un Onninen testē plastmasas kabeļu spoļu atgriezes sistēmu
Būvobjektos papildus būvniecības atkritumiem rodas ievērojams daudzums iepakojuma materiālu, kuru atkārtota izmantošana līdz šim nav bijusi īpaši sistemātiska. Kabeļu ražotājs Prysmian un elektromateriālu vairumtirgotājs Onninen ir uzsākuši pilotprojektu, kura mērķis ir lietotās plastmasas kabeļu spoles atgriezt atpakaļ apritē un mazināt būvobjektos radīto atkritumu daudzumu.
Prysmian kabeļu spoļu atgrieze nav jauna ideja. Koka spoļu atgriešana jau gadiem ir veiksmīga uzņēmuma prakse, un to aprite ir kļuvusi par parastu ražošanas ķēdes daļu. Tagad ir vēlme to pašu principu attiecināt arī uz plastmasas spolēm, kuru īpatsvars šobrīd ir mazāks, bet to izmantošana nepārtraukti pieaug.
Prysmian Eesti pārdošanas vadītājs Jarmo Petersons (Jarmo Peterson) atzīst, ka problēma nav spoļu daudzums, bet gan tas, ka pēc kabeļu ieklāšanas tās būvobjektā bieži vien vienkārši kļūst par atkritumiem. “Vienkāršāk ir tās iemest būvgružu konteinerī, lai gan patiesībā spoles būtu jāšķiro atsevišķi. Bieži vien tas ir pēdējais, par ko tiek domāts būvlaukumā. Mūsu mērķis ir panākt, lai izlietotās spoles nepaliek mētāties kaut kur objektā vai zem krūma, bet atgrieztos pie ražotāja.”
Ar plastmasas spolēm ir gan saistīti noteikti ierobežojumi. Ja koka spoli vajadzības gadījumā var salabot, tad plastmasas spolei jābūt labā stāvoklī. “Tiklīdz spole ir kaut vai nedaudz bojāta, tā kļūst par atkritumu arī mums, taču mēs paši uzņemamies par to atbildību,” stāsta Petersons.
Ideja dzima ražotāja un izplatītāja kopīgās diskusijās.
Onninen iepirkumu direktore Kairi Kitsinga (Kairi Kitsing) atzīst, ka ideja par plastmasas kabeļu spoļu atgriezi dzima uzņēmumu kopīgās diskusijās, kurās tika pārrunāta gan oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, gan tas, kā praksē ieviest aprites ekonomikas principus. “Būvobjektos arvien biežāk tiek piegādāti kabeļi uz plastmasas spolēm, līdz ar to rodas arī vairāk plastmasas atkritumu. Tā radās jautājums, vai tāda veida spoles ir iespējams izmantot atkārtoti līdzīgi koka kabeļu spolēm, ar kuru atgriešanu Prysmian ir ilgstoša pieredze.”
Prysmian Keilas rūpnīcā koka spoļu atgriezes apmērs ir jau pārsniedzis 80 procentus. Turklāt koka kabeļu spoles var izmantot vidēji līdz astoņām reizēm. Saskaņā ar Petersona teikto, plastmasas un metāla spoļu atkārtota izmantošana var būt vēl ilgāka. “Šī iniciatīva klientiem atrisina arī praktisku problēmu, jo plastmasas spole ir apjomīgs atkritums, kura apsaimniekošana bieži vien ir saistīta ar papildu izmaksām un loģistiku. No aprites ekonomikas viedokļa ir svarīgi, lai tie nenonāk nešķirotajos atkritumos.”
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, būvgruži veido vairāk nekā trešdaļu no visa Eiropas Savienībā radīto atkritumu apjoma, tādēļ tā ir viena no lielākajām atkritumu plūsmām. Līdzās betonam un citiem būvmateriāliem, objektos rodas ievērojams daudzums koka, metāla, plastmasas un cita veida iepakojumu materiālu. No materiālu atkārtotas izmantošanas viedokļa, atslēgas jautājums ir to šķirošana, jo, materiāliem nonākot nešķirotajos atkritumos, būtiski samazinās to atkārtotas izmantošanas un aprites iespēja.
Igaunijā būvgružu atkārtotas izmantošanas apmērs ir gan augsts, tomēr lielu daļu no tā veido minerālie materiāli, piemēram, betons, ķieģeli un grunts. Saskaņā ar Vides aģentūras datiem 2021. gadā atkārtotā apritē kā materiāli nonāca 39 procenti no būvgružiem. Vislabāk pārstrāde notiek ar metāliem. Tas liecina, ka joprojām ir vieta attīstībai iepakojumu un citu materiālu atkārtotai izmantošanai. Līdz ar to arī plastmasas kabeļu spoļu atgrieze ir viena praktiska iespēja mazināt atkritumus un ilgāk noturēt materiālus apritē.
Atbildības sajūta nozīmē praktisku rīcību, nevis tikai mērķus
“Onninen atbildības sajūta galvenokārt nozīmē to, ka mēs palīdzam klientiem izdarīt energoefektīvākas un vidi saudzējošākas izvēlas, turklāt tos pašus principus īstenojam arī savā darbībā. Mūsu sortimentā nozīmīgu vietu ieņem atjaunīgās enerģijas, enerģijas uzkrāšanas un elektrifikācijas risinājumi, tostarp saules elektrostacijas, enerģijas uzkrājēji, elektroauto uzlādes infrastruktūra, kā arī energoefektīvas apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmas,” stāsta Kitsinga. Vienlaikus viņa piebilst, ka atbildības sajūta neaprobežojas tikai ar produktiem. “Pastāvīgi meklējam iespējas, kā mazināt atkritumu daudzumu, uzlabot loģistikas efektivitāti un palielināt materiālu atkārtotu izmantošanu. Plastmasas spoļu atgriezes projekts ir labs piemērs tam, kā mazināt ietekmi uz vidi.”
Ja klients var atgriezt spoli, materiāls tiek izmantots atkārtoti vai pārstrādāts. Tā būvobjektā rodas mazāk atkritumu un vērtīgs materiāls tiek izmantots ilgāk. Šobrīd noris pilotprojekts, kura rezultāti tiks vērtēti pēc atgriezto spoļu daudzuma. Petersons un Kitsinga uzskata, ka ir svarīgi saprast, vai klienti ir gatavi pieņemt jauno risinājumu. “Vēlamies noskaidrot, cik tas ir cilvēkiem svarīgi. Ja atgriešana kļūs par tik pat dabisku procesu kā ar koka kabeļu spolēm, tad mērķis ir sasniegts.”
Ja pilotprojekts sevi attaisnos gan no klientu, gan no loģistikas viedokļa, tad plastmasas kabeļu atgrieze var kļūt par jaunu ierasto praksi būvniecības nozarē. Tas būtu praktisks solis, kas palīdzētu samazināt atkritumus un ilgāk saglabātu vērtīgus materiālus apritē.
Raksts tika publicēts elektriala.ee