Delfi Ärileht: Lieli rūpniecības un enerģētikas nozares uzņēmumi šobrīd ir uz īpašas popularitātes viļņa

Prysmian Group Baltics, pasaulē lielākā kabeļu ražotāja Igaunijas filiāle, eksportē 90% savas produkcijas, galvenokārt uz Ziemeļeiropu. Tā klientu vidū ir elektroenerģijas sadales un pārvades tīkli, telekomunikāciju uzņēmumi un būvniecības tirgus dalībnieki. Ražošana notiek Keilā, bet tirdzniecības biroji atrodas ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā. “Mūsu vēsturē ir bijis tikai viens zaudējumus nesošs gads, un tas bija 2008. gadā, krīzes kulminācijas laikā,” saka izpilddirektors Tarvo Leppik.

Prysmian galvenā mītne atrodas Milānā, un tas ir kotēts Milānas biržā. Kopumā grupa darbojas 50 valstīs, tai ir 108 rūpnīcas un gandrīz 30 000 darbinieku. “Aizpagājušā gada nogalē ASV prezidents apmeklēja mūsu Brayton Point rūpnīcu, kas atrodas Masačūsetsā. Mūsu loma elektrotīklu pārveidē ir ļoti svarīga,” saka uzņēmuma tirgvedības vadītāja Baltijas valstīs Kadri Armas.

Lielo projektu centrā

Šobrīd šī ir ļoti aktuāla tēma, jo pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem visā pasaulē nozīmē, ka elektrotīkli ir jāmodernizē un jābūvē arvien vairāk šādu tīklu.

Keilā tiek ražoti sadales kabeļi, un tur atrodas grupas lielākā zemsprieguma sadales kabeļu rūpnīca Eiropā. “Tā ir arī visefektīvākā,” piebilst Lepiks. Keilas rūpnīca ir visražīgākā reģionā gan kvadrātmetru, gan cilvēku skaita ziņā.

Lielu daļu Igaunijā izmantoto kabeļu ražo Prysmian ‒ tas ir galvenais Elektrilevi partneris. Uzņēmums ražo kabeļus arī Latvijas un Lietuvas sadales tīkliem.

Igaunijā ir iespējams strādāt visu diennakti

Keilas rūpnīcā darbs notiek 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā ar divu nedēļu pārtraukumu vasarā un 2–3 nedēļu pārtraukumu ziemā. Šajā laikā rūpnīcā var veikt nepieciešamo apkopi un ieguldījumus. Pārējā laikā rūpnīca darbojas nepārtraukti. “Tas ļauj mazināt izmaksas. Ir jāzina arī, kā lietot un uzturēt autoparku,” norāda Lepiks.

Kadri Armasa piebilst, ka igauņiem ir arī kultūras īpatnības, kas tiem ļauj labāk konkurēt, – viņi ir konkrēti un strādīgi. Nepārtrauktu ražošanu citur būtu grūti nodrošināt. “Mūsu darbinieki ir novērtēti, un viņiem noteikti nav jākaunas par savu atalgojumu.”

Uzņēmumā ir darbinieku akciju programmas, kas attiecas uz visiem darbiniekiem. Grupa cītīgi strādā, lai nodrošinātu, ka ikviens iesaistās un ka cilvēki izjūt sava ieguldījuma nozīmi.

Skaistuma dēļ darbību nepaplašina

Gan Lepiks, gan Armasa atzīst, ka mūsdienu pasaulē notiekošais veicina viņu panākumus. Tajā pašā laikā tirgvedības vadītāja norāda, ka viņu uzņēmums ir “Dienvideiropas uzņēmuma seja”, tas nozīmē, ka tie nav bijuši lieli aizdevēji. Tas savukārt nozīmē, ka Euribor svārstības tos lielā mērā neietekmē.

“Šobrīd pieprasījums ir ļoti augsts. Lielākā daļa mūsu rūpnīcu ražo ar pilnu jaudu, un šur un tur palielinām jaudu, veicot ieguldījumus. Pieprasījuma apmierināšana būs viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem turpmākajos gados,” saka Armasa.

Vai rūpnīca varētu paplašināties arī Igaunijā? Lepiks uzskata, ka paplašināties tikai “skaistuma pēc” nav vērts un ka vietējai komandai ir jādara viss iespējamais, lai maksimāli izmantotu to, kas tai jau ir. “Laika gaitā jau esam paplašinājušies. Vēl ir mazliet vietas, bet, kad kļūs par šauru, ieguldīsim esošajā. Nevēlamies uzkrāt neefektivitāti,” saka uzņēmuma vadītājs.

Pilns raksts (igauņu valodā) ŠEIT.